Jump to content

RAGE.lv - Veido savu lomuspēli

Viens no pirmajiem un labākajiem Grand Theft Auto V FiveM Serveriem!

 

Iepazīsties ar NOTEIKUMIEM

Iesakam Jums ļoti iepazīties ar foruma un servera noteikumiem, lai pēc tam nerastos domstarpības vai problēmas! Noteikumi

Uzmanību! SERVERA ATKLĀŠANA: ŠODIEN - 15/04/2018, plkst: 19:00

OBESE

Foruma RP - Viena Frekvence

Recommended Posts

Sveiki! Es nolēmu, ka kamēr mēs gaidam servera labošanas darbus, mēs varētu izveidot foruma rp. Roleplay foruma variantā ir ļoti sena lieta un ir pat milzīgi roleplay komūni, kur cilvēki veido roleplay scenārijus dažādos rp līmeņos, gan iesācēju, kur rp notiek ar burtiski pāris teikumiem, kā arī advancētos līmeņos, kur cilvēki jau ir ar milzīgu pieredzi un visticamāk nodarbojas ar stāstu rakstīšanu arī dzīvē un tur atbildes rp ir kā minimums 2-3 paragrāfi.

Es vēlos taisīt viduvēja līmeņa rp šeit, kur minimums atbildē būtu jābūt vienam paragrāfam. Tā kā viss notiks latviešu valodā, tad paragrāfs(min 5 teikumi) nebūtu jābūt problēmai. Domāju, ka šī aktivitāte rosinātu fantāziju un dotu nelielu treniņu Jūsu rp kreativitātei.

Parasti šādiem rp tiek veidoti personāži, taču mans scenārijs būs nedaudz savādāks un personāža izveide nav vajadzīģa, tas viss atklāsies rp laikā. Pievienoties var jebkurā laikā. Izlasiet scenāriju, manais uzsākto rp un pievienojaties atbildot.

========================================================================

VIENA FREKVENCE

Scenārijs: Zeme vairs nav dzīvošanai atbilstoša, jo mantkārība, vara un tieksme pēc visa vērtīgā, kas smagi ietekmēja zemes eko-sistēmu, ir iznīcinājusi zemi kādu mēs to zinājām tālajā 2020. gadā. Pašreiz ir 2240. gads un visi pasaules zinātnieki ir kopistiski parakstijuši cilvēces evakuēšanas plānu, kas tiks īstenots nākamo 150 gadu laikā, pākāpeniski pārsūtot visu zemes populāciju uz sen atklāto Driaodon planētu, kura atbilst zemes atmosfērai un ir pielāgota dzīvošanas apstākļiem. Jūs esat daļa no pirmās ekspedīcijas, kuras mērķis ir sākt bāzēšanās procesu. Katru mēnesi, nākamo 150 gadu laikā ir paredzēts izsūtīt 20 kuģus uz Driadon, kur katra kuģa populācija būtu ap 200 tūkstošiem cilvēku, jeb 4 milioni vienā mēneša ekspedīcijā. Ceļš līdz Driadon ar jaunāko tehnoloģiju ir 2 gadi, taču, lai minimizētu resursu patēriņus, kuri tā jau iet mazumā uz zemes, katru dienu, kā piemēram tīrs ūdens, viss ceļš tiks pavadīts hibernācijas kapsulās. Pēdējais, ko Jūs atceraties ir kā Jūs iekāpjat kapsulā un kā aizveras kapsulas durvis un Jūs iemiegat. Tad neliels zibsnis kura momentā Jūs pamostaties un saprotat, ka kaut kas nav kārtībā pēc kura seko melna bilde. Jūsu kuģis ar 200 tūkstošiem cilvēku tiek aizķerts ar kosmisko vētru un aizvirzīts no traektorijas, kas galu galā noved pie kuģa avarēšanas nezināmā lokācijā uz nezināmas planētas.

========================================================================

Pamazām es sāku atgūt samaņu, taču notikušais ir miglā tīts un īsti vēl nespēju aptvert, kas noticis. Es saprotu, ka kuģis ir avarējis, jo es guļu kapsulā, meža vidū, izskatās kā mājās, taču var redzēt, ka neesmu uz zemes, jo koku lapas nedaudz atšķiras. Prāts automātiski ieslēdzas izdzīvošanas režīmā un es pārbaudu skābekļa līmeni iekš kapsulas. Kapsulas tika veidotas ar domu, ka varētu notiks kas šāds, tādēļ tā ir pilnībā hermētiska un satur svarīgākās lietas izdzīvošanai tai sakitā tabletes tipa skanēšanas dators, kas spēj noteikt skābekļa līmeni, lokāciju, materiālu un citas lietas.

Es nedaudz atslābstu, kad konstatēju, ka kapsula nav bojāta un skābekļā līmenis ir normas robežās. Cik ilgi es esmu nogulējis šādi bezsamaņā? Kur es atrodos? Vai vel kāds ir izdzīvojis?

Es sāku haotiski rakņāties caur kapsulas sāna nodalijumiem, kur ir visi priekšmeti, pārtika un citas ierīces, taču lai arī kapsula ir vesela, lielākā daļā no aparātiem izskatās ir sašķīduši no trieciena. Es ieraugu radio un ātri to paķēru, lai pārbaudītu vai tas darbojas. Uzgriežu trešo frekvenci, kura ir avārijas situācijas frekvence un uzdodu tik ļoti svarīgo jautājumu: Vai mani kāds dzird?

Laboja - OBESE
  • Man patīk! 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
Awards

Es guļu dziļā miegā, līdz pēkšņi es izdzirdu troksni, kaucošu skaņu no rācijas puses, kas atrodas man blakus, kapsulā. Es strauji atveru acis un ieelpoju, smagi ieklepojos un mēģinu izprast šo troksni ,kas nāk no rācijas, bet konstatēju, ka rācija  ir bojāta un kad ir notikusi avārija. Izmisumā ievīts es nometu rāciju malā un aplūkojos viss apkārt, bet redzu vien: tumsu, ne skaņas , ne dvašas, ne smakas.

Esmu lielā sašutumā, jo nesaprotu kur atrodos un kas noticis. Izmisumā sāku kliegt PALĪGĀ PALĪGĀ , ar visu spēku sāku dauzīt hibernācijas kapsulas stiklu, es strauji pakustos un izjūtu dziļas, briesmīgas sāpes kājā, aplūkoju kāju, novelku kurpi un zeķi un konstatēju, kad kaut kādā veidā, avārijas rezultātā esmu smagi sagriezis kreiso potīti. Lieki laiku netērēdams mēģinu sevi nomierināt un izrauju no kapsulas iebūvētā plaukta pirmās palīdzības aptieciņu. No aptieciņas izņemu  brūču dezinfekcijas līdzekli un noskaloju asiņaino vietu , tad no aptieciņas izņemu medicīnisko marli un apsienu to apkārt visai potītei. Smagi nopūšu.

Es paņemu rokās rāciju, ko iepriekš nometu malā un ar savām mehāniķa prasmēm  sapratu, kad rācijā ir izveidojies īssavienojumus. Es atcerējos, kad vienā no kapsulas plauktiem pirms izlidošanas ieliku savu  mehāniķa somu pilnu ar noderīgiem  rīkiem , no somas  izņēmu savas ar baterijām uzlādējamās lāzer šķēres, paldies dievam tās nebija bojātas. Ar tām atgriezu vaļā rācijas korpusu un ieraudzīju pārdegušos vadus. Zināju ka savā somā turēju dažādu vadu rezerves, tāpēc salabot rāciju nebija grūti. Kad rācija tika salabota sāku lēkāt pa viss dažādākajām frekvencēm līdz atcerējos, kura no visām frekvencēm bija jāizmanto avārijas situācijas gadījumā, tā bija trešā frekvence. Uzgriežot trešo frekvenci, tūlītēji, skaidri izdzirdēju vīrieša balsi "Vai mani kāds dzird?". Es pārlaimīgi iesaucos "Es tevi dzirdu , kas tu esi, kas ar mums notika, kur mēs esam!?"

Laboja - ReiniXLv
  • Akjēē 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Awards

"Vai mani kāds dzird?" pateicu caur radio, cerībā, ka kāds vēl no, uz kuģa, atrodošajiem  ir izdzīvojis. Nepagāja ilgs brīdis, varbūt minūte, kad caur raciju pretī atnāca tāda kā šņākoņā, taču, nekāda konkrēta atbilde, bet tas bija sākums, jo viennozīmīgi kādam bija jābūt otrā galā, lai atbildētu. Pats galvenais jautājums tomēr atlika neatbildēts - Cik daudzi izdzīvoja šo avāriju, cik daudzi vēl nav atguvuši samaņas, jo viņu kapsulas vēl ir hibernācijas režīmā un cik daudz no šiem, kas pašreiz vēl ir dzīvi, ies bojā, jo tie ir komā vai kas cits noticis viņu kapsulām, kamēr tie vēl nav nomodā. Kamēr visas šīs baisās domas skrēja caur Klausa galvu, tas viss tika pārtraukts, kad pēkšņi caur rādio ienāca atbilde uz iepriekšējo jautājumu. Vīrieša balss: "Es tevi dzirdu , kas tu esi, kas ar mums notika, kur mēs esam!?" pēc kā Klaus nekavējoties paķer radio un neaptveramā laimē uzspieš pogu, lai atbildētu "Jā, jā mani sauc Klaus, es esmu 17. korpusa, 2 zonas, 21. daļas inženieris!" pēc kā Klaus ievelk nelielu elpu un turpina "Es īsti nezinu, kas notika, bet ir skaidrs, ka mūsu kuģis ir avarējis. Es vēl atrodos kapsulā, jo esmu vēl nedaudz zem adrenalīna un galvā rosās nepareizās domas, tā kā nemaz nezinu vai šī planēta uz kuras esam ir Driadona un mēs piedzīvojām neveiksmīgu nosēšanos, vai arī esam izmesti kaut kur, pavisam citā, universa pusē." neliela pauzīte un atkal uzspiež pogu "Ko tu redzi? Vai vari noraksturot savu apkārtni?"

Laboja - OBESE
  • Man patīk! 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Awards

Līdz galam izklausījis svešinieka ziņu pa  rāciju Chris uzzināja, kas ir šis cilvēks, kurš runā pa rāciju. Šī svešinieka vārds ir Klaus, viņš apgalvo, kad esot 17. korpusā, 2 zonas, 21. daļas inženieris, deva ziņu arī par to, kad viņš arī nezin kur mēs atrodamies un vai mēs vispār esam uz planētas Driadona. Chris bija ļoti  izmisis un gandrīz vai atkal krita panikā. Viņš stingri satvēra rāciju un atbildēja Klausam: "Man ir bail, es esmu pārbijies, nekam šādam briesmīgam nevajadzēja NOTIKT!", Chris smagi nopūšas un  strauji izkustas, pēkšņi sajūt briesmīgas sāpes potītē, viņš atceras par savu traumēto potīti. Izmisuma un baiļu stāvoklī sāpes bija vienaldzīgas, tikai nākot pie prāta un nomierinoties šīs sāpes rādija par sevi zināmu. Viņš nekavējoties paņēma jau iepriekš izmantoto pirmās palīdzības aptieciņu un atrod pretsāpju tabletes, kuras lieki nedomājot norija sausas. Chris smagi noklepojas, ievelk dziļu elpu un turpina sarunu pa rāciju: "Klaus, es cenšos sevi nomierināt, bet visu laiku rodas domas ,kas ar mums notiks un vai ir vēl kāds,  kurš izdzīvoja šo katastrofu." Chris aplūkojas viss apkārt un saka: "Es nezinu kur es esmu, viss apkārt tumšs, ne skaņas, ne dvašas ne ......". Chris strauji apklust un nomet rāciju zemē, ar abām rokām atspiežas pret kapsulas stiklu un  ļoti cītīgi lūkojas tam cauri. Chris neizprot, ko viņš redz viņam šķiet, kad viņam no bailēm rēgojas, Chris paceļ rāciju un dod ziņu Klausam: "Es redzu, es redzu gaismu, spilgtu gaismu, tā ir tik tālu un tik spilgta, man šķiet tā tuvojas".

Laboja - ReiniXLv
  • Akjēē 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Awards

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Pieslēgties sistēmā

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now

×